Aktualitātes / 2016
09.12.2016
Filma: “Igates” 25 gadi – 25 minūtēs
Šogad SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” svinēja savas pastāvēšanas 25 gadu jubileju, taču precīzi 25 gadi “Igatei” palika 20.septembrī, līdz kam uzņēmums darbojies 9132 dienas jeb 1304 nedēļas un 4 dienas, vai arī 789 004 800 sekunžu vai 13 150 080 minūšu, vai 219 168 stundas.
Grūti iedomāties pa šiem gadiem paveikto kopumu, ja tikai pēdējo piecu gadu laikā “Igatē” ir saražots 450 000 tonnu asfaltbetona, kā arī 1 524 324 tonnas šķembu, grants un smilts, neskaitot daudzos izbūvētos un remontētus ceļus un ielas…
“Igates” darba motivācija ir – “Lepnums par padarīto!”, lai vienmēr visu paveiktu pēc iespējas kvalitatīvāk, bet “Igates” filozofiskais “mājupceļš” ir ceļš uz sakoptu, sportisku un veselīgu Latviju!
Piedāvājam saitē zemāk noskatīties par godu uzņēmuma jubilejai tapušo filmu par uzņēmuma vēsturi. Arī par to, kāpēc – “Igate”…
06.12.2016
Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” 2016.gada 2.decembrī Jelgavas kultūras namā svinēja savu 25 gadu jubileju…
Pasākumā tika godināti uzņēmuma dibinātāji un vadība – viens no uzņēmuma dibinātājiem un pirmajiem vadītājiem Māris Radželis, citi dibinātāji – Pjotrs Ņestrerovičs, Gunārs Indriksons (kurš joprojām arī strādā “Igatē”), Jānis Žīle, Eduards Lediņš, kā arī tagadējais “Igates” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, līdzīpašnieks un valdes loceklis Madars Radželis, kā arī sumināts tika tagadējais tehniskais direktors Gusts Kaļiņins.
Dāvanas un pateicības saņēma ilggadējie darbinieki:
10 gadi
Jānis Kuļikovskis
Sandis Šidlauskis
Andris Ozols
Rūdolfs Fišers
Dmitrijs Freibergs
Maksims Aļeksejevs
Mārtiņš Bāriņš
Borovkovs Jurijs
Deniss Dudašs
Olafs Ķeiris
Igors Voronovs
Jānis Apaļais
Aleksandrs Pentjuhovs
Haralds Majors
Uldis Briģis
Gvido Sapūns
Sergejs Vovers
Sandis Zuments
Valerijs Zavadskis
Jurijs Zīmorts
11 gadi
Ivars Armons
Ruslans Mūrnieks
Aleksandrs Verškovs
Andris Ūtēns
Ojārs Kaļinka
Oskars Kučiks
Anatolijs Kačnovs
Reinis Antonišķis
Arvis Zemežs
Vladimirs Eismonts
Viktors Meinards
Staņislavs Voinilovičs
12 gadi
Anita Meija
Juris Liepurs
Jurijs Borisovs
Ivars Freimanis
Gunārs Pudāns
Genrihs Rakuts
Aleksandrs Golubevs
Vjačeslavs Šokels
Andris Žarnoseks
13 gadi
Aleksandrs Ņesterovičs
Zoja Čižikova
Rihards Gailis
Sergejs Zotčiks
Igors Krustozoliņš
Silvija Šapkus
Imants Freibergs
Harijs Miķelsons
Juris Millers
Anatolijs Putrenieks
Harijs Krauklis
Edijs Kačevskis
Genādijs Kvitkovs
Dmitrijs Saņuks
Jurijs Karakulovs
14 gadi
Oļegs Petrovs
Jānis Troickis
Aivars Dzenis
15 gadi
Juris Beikmanis
Madars Radželis
Jānis Alksnis
Pjotrs Mihailovs
Māris Upītis
Andris Krauss
Jevgēnijs Krustozoliņš
Ainārs Ozols
17 gadi
Dainis Sproģis
18 gadi
Oļegs Aleksandrovs
20 gadi
Ingrīda Kalna
Aivars Vidiņš
Zigmārs Bratkus
Aigars Stenclers
Vilnis Stepiņš
21 gads
Aldis Elksnis
Sergejs Ņesterovičs
24 gadi
Aigars Eihenbaums
25 gadi
Alfrēds Āboliņš
Gunārs Indriksons
Gundars Vilciņš
Andis Rosmanis
Turpinājumā saitē – TV sižets par pasākumu:
11.11.2016
Vēsturiska sezona: medaļas trim futbola kluba “Jelgava” komandām
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” atbalstītā FK “Jelgava” komanda “Synottip” Latvijas futbola Virslīgas 2016.gada sezonu noslēdza ar spēli pret pret “Metta/LU”, pēc kā Virslīgas komanda ieguva sudraba medaļas.
Savukārt dublieru komanda – “Jelgava-2” – 30.oktobrī nodrošināja bronzu, bet Dāvja Caunes trenētie U-18 puiši savā līgā ieguva sudrabu. Kopumā tādi sasniegumi panākti pirmoreiz FK “Jelgava” vēsturē.
Savukārt septembrī sākās atlases cikls 2018.gada Pasaules Kausam futbolā, un Latvija ir izlozēta Eiropas reģiona “B” atlases grupā, kurā cīnīsies ar Andoras, Fēru salu, Ungārijas, Portugāles un Šveices nacionālajām izlasēm. Un tieši FK “Jelgava” ir klubs, no kura Latvijas izlasē ir visvairāk futbolistu – Artis Lazdiņš, Gints Freimanis, Kaspars Ikstens, Gļebs Kļuškins un Boriss Bogdaškins. 13.novembrī notika mačs pret Eiropas Kausa čempioniem – Portugāles izlasi, kuras sastāvā ir arī futbola zvaigzne Krištianu Ronaldu.
FK “Jelgava” prezidents un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns: “Šo gadu varam uzskatīt par uzvaru gadu visam klubam, ieskaitot Jaunatnes futbola akadēmiju. Vienlaikus esot ģenerālsponsora vadītājam, ir patiess prieks, gandarījums un lepnums par progresu sasniegumos pēdējo septiņu gadu laikā.
2009.gadā, kad “Igate” sāka atbalstīt FK “Jelgava”, profesionāļu komanda ieguva zeltu 1.līgā un iekļuva Virslīgā. Jau nākamajā gadā tika izcīnīts Latvijas Kauss, kurš iegūts atkārtoti – pavisam četras reizes. Tajā pašā gadā FK “Jelgava” pirmoreiz iekļuva UEFA Eiropas līgā, kurā šogad klubs aizcīnījās līdz trešajai kārtai. Un Jelgavā mačā pret Bratislavas “Slovan” Zemgales olimpiskajā centrā klātienē mūsējos atbalstīja 1560 skatītāju.
Un šis gads noslēdzies ar to, ka “Jelgava-2” 1.līgā iegūst bronzu, bet JFA “Jelgava” jauniešu komanda Latvijas Jaunatnes futbola čempionāta U-18 turnīrā iegūst sudrabu, ko vainagoja Virslīgas komandas sudrabs. Tāpēc gandarījums ir tikai loģisks, ka proporcionāli uzņēmuma atbalstam auguši arī kluba sasniegumi.
Tāpat kopš pagājušā gada klubam ir federācijas apstiprināts futbola akadēmijas statuss jauniešu gatavošanai. Šeit vēlos uzsvērt, ka tagad mums ir pamats jauniem mērķiem – nākamajā sezonā mēs ne tikai varam aizstāvēt līderpozīcijas visos šajos līmeņos, bet palielināt Virslīgas komandas rezervistu soliņu un nākotnē palielināt vietējo jelgavnieku apjomu komandā, kas ir izaicinājums visām jauniešu un bērnu grupām, taču šajā ziņā gribētos normālu atbalstu – gan morālo, gan finansiālo – arī no pašvaldības puses.
Klubs ir pateicīgs arī Jelgavas pilsētas pašvaldības pieticīgajam atbalstam visus šos gadus, taču Jelgavā citi sporta veidi saņem desmitkārt lielāku pašvaldības finansējumu, kaut arī Jelgavas un tagad arī Latvijas vārdu valstī un pasaulē pārliecinoši nes tieši futbola klubs.
Cerams, ka pašvaldība to novērtēs, ka pilsētas vārds pēdējā laikā futbolā izskanējis daudz plašāk nekā citos sporta veidos, un tas ir gan komandas, gan visa kluba ieguldījums. Ja arī pašvaldības attieksmē un atbalstā būtu atbilstoša izaugsme, tad, iespējams, Jelgavas vārdu Latvijā un Eiropā nestu vēl vairāk jelgavnieku, un klubs varētu uzstādīt jaunus mērķus.”
Video saitē – sižets par “Igates” atbalstīto 8.Jelgavas Roņu Kausu, kas notika 2016.gada 4.novembrī un 5.novembrī un kas vienlaikus bija Pasaules Kausa 1.posms, kā arī par FK “Jelgava” sasniegumiem un apbalvošanu.
26.09.2016
Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate” 25 gadu jubilejā tapusi filma par uzņēmuma vēsturi. Arī par to, kāpēc – “Igate”…
16.09.2016
Valdim Atālam – jauns albums “Mājupceļš”, ko “Igate” dāvina uzņēmuma 25 gadu jubilejā
Ar SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” atbalstu septembrī savu ceļu pie klausītāja sāk dzīves un mīlestības filozofiju cienošā dziesminieka Valda Atāla jaunais albums “Mājupceļš”, kurš vienlaikus sasaucas ne tikai ar daudziem mājupceļiem, kurus būvē vai atjauno uzņēmums “Igate”, bet arī ar uzņēmuma apceri par savu mājupceļu, atzīmējot 25 darbības gadus.
“Dziesmas būtību nav atšifrējis neviens. Tā ir kā lūgšana, kā grēksūdze, kā sevis uzrunāšana. Tā ir jūtu biogrāfija, augot redzīgākam. Ar laiku jo aklāks paliec pats, jo redzīgāka kļūst dvēsele,” secina Valdis Atāls, apdomājot jaunā albuma tapšanas izjūtas un apceri.
Viņaprāt, iespēja šādi eksponēt savas jūtas liecina par atsaukšanos uz impulsu kosmosā… “Tā ir arī asinsdzirdamība, no senču iedziedātās pieredzes. Tas ir ceļa meklējums uz mājām, kur dzīvo mīlestība,” domā Atāls.
Šī ideja viņam saistās ar “Vilka dziesmu”. “Vilks ir ģimeniskuma simbols. Vilkiem ir nepieciešama pārliecība par kopējo pasargātību. Tā ir kosmiska dziņa un arī mīlestības dziņa. Tas ir ceļš uz garīgu ģimeniskumu,” caur savu dziesmu atklājis Valdis.
Atāls apsvēris, ka jaunais albums “Mājupceļš” nenonāks tirdzniecībā, bet tas tik dāvināts tiem, kas atnāk viņu paklausīties.
Ko dziesminieks dāvina saviem klausītājiem? “Būtu ļoti labi, ja no tā katrs sev paņemtu to, kas noder ceļam. Nekā lieka! Jā, un mīliet sevi! Es dodu iespēju paklausīties, kas jūsos sakustās… Kas liek sevi iemīlēt? Šeit nav motīvu mīlēt mani, bet mīliet sevi!” pauž Atāls.
Jaunajā albumā “Mājupceļš” apkopotas un pa jaunam ierakstītas gan vecākas dziesmas, gan jaunas, tāpat Valdis Atāls iedziedājis tādas savas dziesmas, kuras agrāk bijušas tikai citu izpildītāju sniegumā.
Albumā iekļautas tādas dziesmas kā – “Vilka dziesma”, “Neatvadīsimies”, “Bet tavi ovāli”, “Mana sēta pilna tevis”, “Vēl vien’ reiz”, “Ūdens mantra”, “Rudens vitrāžas”, “Man nevajag nekā no jums”, “Mājupceļš”, “Man šķiet”, “Miglas pūce”, “Mēs dejojam”, “Tik ļoti”, “Pieskāriens” un citas.
Gandrīz visām tekstu un mūzikas autors ir Atāls, izņemot dziesmas “Vientulība” un “Pieskāriens”, kam teksta autors ir Imants Ziedonis. Albuma ieskaņošanā līdztekus Valdim Atālam (ģitāra, balss) piedalījušies – Arnolds Kārklis (ģitāra, mandolīna, mandola, balss), Ilze Grunte (ģitāra), Einārs Kvilis (mandolīna, japāņu flauta) un Andris Šīrants (ģitāra).
Tāpat albuma tapšanā piedalījies etnogrāfiskais ansamblis “Lata Donga”, Asnāte Rancāne un Guntars Kukuls (balss), kā arī Edijs Gņedovskis (perkusijas, ģitāra, bass, taustiņinstrumenti, papildu vokāls). Albumu ierakstīja, miksēja un māsterēja Edijs Gņedovskis, “GemStudio”.
“Nespēju pateikt konkrētu laiku, kad viss tapis, jo tas ietiecas tālu atpakaļ, pagātnē, un nav iespējams pateikt, no kura brīža tas sācies, taču zīmīgākais notikums bija, kad “zaļo” kustības aizsācējs, bards un dzejnieks Juris Vilcāns man uzdāvināja divpadsmit stīgu ģitāru. Tā bija mana talantīgākā ģitāra ar kuru kopā radījām skaistākās un ilgmūžīgākās dziesmas. Jura bēru dienā es to upurēju uguns rituālā, pateicība un cerībā, ka tā atgriezīsies pie Jura. Nesen iepazinos ar Jura brāli – Valdi Vilcānu, kas man palīdzēja studijas ierakstu finansēšanā. Liels daudzums dažādos laikos ierakstītu dziesmu neiekļāvās šajā albumā, taču tās nav zudušas. Tās pēc noskaņas neiekļāvās šajā albumā,” atceras Valdis.
“Esmu pateicīgs cilvēkiem, kas mani atbalstīja un iedvesmoja dziesmotam ceļam – manai ģimenei, Mintautam Buškevicam, Jānim Bormanim, Guntaram Kukulam, Eļenai Lukjanovai un vēl daudziem ceļabiedriem! Joprojām ar mīlestību pateicos Jānim Naglim, kas finansēja visus piecus “Piektā debess puse” projektus! Bez Arnolda Kārkla un Ilzes Gruntes es nespētu radīt tik niansētu un baudāmu mūziku! Paldies! Paldies arī Muravejam (Aleksandram Sircovam) par pirmā projekta aranžiju!” pauž V.Atāls.
Atāls ir pateicīgs arī SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” līdzīpašniekiem Madaram Radželim un Mārim Peilānam par sniegto atbalstu.
Atāls pauda prieku par sakritību, ka šāda motīva albumu atbalsta ceļu būvniecības uzņēmums, jo “Igates” izbūvētie ceļi varot aizvest uz skolu, pie radiniekiem, tie varot aizvest tālos ceļojumos pie piedzīvojumiem un bagātīgas pieredzes, bet Atālam patīkot ideja, ka šādi vietējā Latvijas uzņēmuma būvētie vietējie ceļi ir tie, kas vienmēr arī aizved atpakaļ uz mājām.
Tāpat tāds ceļu būvnieks kā “Igate” sasaucoties ar albuma ideju, kura saistīta gan ar dabā būvētiem ceļiem, no kuriem kāds vienmēr kādu cilvēku ved uz mājām, bet arī simbolisko ideju par ceļu pie savas dvēseles. Komunicējot ar uzņēmumu, Atāls ar gandarījumu pamanījis, ka arī tajā strādājošie cilvēki neesot tikai iegrimuši aprēķina biznesā, bet pamana cilvēkus, un viņiem rūp arī mīlestība un dvēseliskums. Viņaprāt, šī sakritība un satikšanās esot likumsakarīga.
“Mēs katrs esam ceļā. Un mājupceļš ir atgriešanās pie savas dvēseles,” pauž V.Atāls.
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” valdes loceklis Madars Radželis arī pauž gandarījumu par šādu sakritību – iespēju atbalstīt Valda Atāla albumu “Mājupceļš” ar šādu ideju, un tas kļūst par uzņēmuma dāvanu pašam sev un partneriem “Igates” 25 gadu jubilejā.
Mājupceļš ir ne tikai ideja vai izjūta ar spēcīgu nozīmi, bet tas ir arī “Igates” būvēts ceļš, kurš šo izjūtu pārdomās saista ar īstenību. Ar lepnumu par padarīto “Igate” ne tikai būvē ceļus, bet arī pati ir ceļš – ceļš uz sakoptu, sportisku un veselīgu Latviju! Tas ir Mājupceļš…
“Igate” ir kompānija ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, kas dibināta 1991.gada 20.septembrī un atrodas Zemgales sirdī – Jelgavā – ar struktūrvienībām Jelgavas novadā.
Foto: Arnolds Kārklis
02.09.2016
“Igate” pirms termiņa pabeigusi asfaltēšanu savā Lāčplēša ielas posmā
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” savā Lāčplēša ielas posmā no Salu tilta līdz Avotu ielai brauktuves asfaltēšanu pabeidza pirms solītā termiņa – jau 30.augustā, bet līdz 1.septembra rītam tika uzkrāsota jau daļa ceļa apzīmējumu, un patlaban šai posmā turpinās sīkāki labiekārtošanas darbi.
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” darbam atvēlētajā Lāčplēša ielas posmā no Salu tilta līdz Avotu ielai visa brauktuves asfaltēšana tika pabeigta jau otrdien, 30.augustā, bet līdz 1.septembra rītam tika uzkrāsota jau daļa svarīgāko ceļa apzīmējumu, kā arī 1.septembra rītam pārsvarā pabeigta ietvju bruģēšana, izņemot atsevišķas citādiem bruģakmeņiem paredzētas vietas.
Uzņēmuma valdes loceklis Madars Radželis pauda gandarījumu par to, ka iedzīvotājiem un pasūtītājam – Rīgas pašvaldībai – dotos solījumus izdevies izpildīt savlaicīgi, turklāt labā kvalitātē.
“Priecājos, ka, Rīgas ielās kļūstot par debitantiem, mūsu Lāčplēša ielas posmā mums tomēr izdevās optimāli mobilizēt uzņēmuma struktūrvienību spēkus, lai iekļautos laikā ar uzviju, saglabājot labu kvalitāti,” secināja Madars Radželis.
Patlaban šai posmā turpinās sīkāki labiekārtošanas darbi – īpašu bruģakmeņu ieklāšana atsevišķās vietās saskaņā ar projektu, kā arī bruģa blietēšana. Tāpat tiks pilnībā pabeigta ceļa apzīmējumu krāsošana un, kur tas nepieciešams, melnzemes iebēršana.
Kā iepriekš jau vēstīts, “Igate” īsteno Lāčplēša ielas seguma atjaunošanas darbus posmā no Avotu ielas līdz Salu tiltam jeb pārvadam pār Krasta ielu.
29.08.2016
“Igate” Rīgā strādā Lāčplēša ielā, nevis Kr.Barona ielā, kā apgalvots LTV “Panorāmā”
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” informē, ka svētdien, 2016.gada 28.augustā, Latvjas Televīzijas (LTV) vakara raidījumā “Panorāma” tika izplatīta nepatiesa, apmelojoša un neslavu ceļoša informācija par uzņēmuma darbiem Rīgā. Atšķirībā no raidījumā paustā, “Igate” strādā Lāčplēša ielā, posmā no Salu tilta līdz Avotu ielai, un uzņēmums nebija komunicējis ar LTV par komentāriem saistībā ar darbiem Krišjāņa Barona ielā.
29.augustā ar SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” sazinājās LTV “Panorāmas” žurnāliste Dace Stirāne, kura atvainojās par nepatiesu informāciju svētdienas raidījumā un apsolīja raidījumā atsaukt nepatieso informāciju. “Igate”, kas Rīgas ielu rekonstrukcijā strādā Lāčplēša ielas posmā no Salu tilta līdz Avotu ielai, lēš, ka lielākie darbi līdz 1.septembrim būs pabeigti.
Stirāne pauda nožēlu, ka, gatavojot raidījumu, esot saputroti būvnieki, nosaucot “Igati” kā būvnieku Krišjāņa Barona ielā, lai gan žurnālistiem bijusi informācija, ka “Igate” strādā Lāčplēša ielas posmā. Viņa apsolīja, ka šovakar raidījumā “Panorāma” tikšot atsaukta svētdien izskanējusī nepatiesā informācija, kas esot kļūdaina.
Precīzāk SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” Rīgas ielu rekonstrukcijā strādā Lāčplēša ielas posmā no Salu tilta līdz Avotu ielai, bet atlikušajā Lāčplēša ielas daļā strādā AS “Ceļu pārvalde”.
“Igates” tehniskais direktors Gusts Kaļiņins lēsa, ka uzņēmumam iedalītajā posmā, strādājot arī naktīs, lielākie darbi – brauktuves asfaltēšana un ietvju rekonstrukcija – tikšot pabeigti līdz 1.septembrim, pēc kā atlikšot sīkāki darbi, piemēram, brauktuves apzīmējumu krāsošana un citi.
“Igate” Rīgas ielu būvdarbos pirms Lāčplēša ielas rekonsrukcijas nebija strādājusi nevienā citā ielā, un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” ir Rīgā debitējošs uzņēmums, un tāpēc šo objektu izvirzījis par prioritāru. Lai darbi Lāčplēša ielā tiktu pabeigti laikus, tie notika arī naktī.
Pirms tam uzņēmums bija nosūtījis vēstuli LTV, pieprasot publiski atvainoties uzņēmumam un atsaukt nepatiesas, apmelojošas, neslavu izplatošas ziņas 28.augusta LTV raidījumā “Panorāma”, sižetā par būvdarbiem Rīgas ielās, apmelojošā veidā apgalvojot nepatiesu informāciju par to, it kā SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” būtu atbildīga par būvdarbiem Kr.Barona ielā Rīgā.
Tāpat uzņēmums aicināja arī atvainoties un atsaukt šo apmelojošo informāciju Latvijas Sabiedrisko mediju portālā “lsm.lv”, kur tā parādās rakstā “Būvnieki darbus Rīgas ielās sola pabeigt līdz augusta beigām”.
Portāla “lsm.lv” raksta saturā līdzīgi kā raidījumā tika apgalvots: “Būvnieks – uzņēmums “Igate” – solījis braucamās daļas defektus novērst un ietves līdz Elizabetes ielai pabeigt līdz augusta beigām, bet ietves no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam – tikai līdz desmitajam oktobrim”. Pilnīgi nekas no tā neatbilda patiesībai, jo “Igate” strādāja Lāčplēša ielā, posmā no Salu tilta līdz Avotu ielai.
08.08.2016
Grenlandes ekspedīcijas dalībnieki atgriezušies Latvijā un sāks pētīt iegūtos datus un paraugus
Grenlandes ekspedīcijas dalībnieki atgriezušies sveiki un veseli, sāks iegūto datu un paraugu apstrādi, ar to turpinot pašu izpētes procesu.
Saņēmām ziņu no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieka, ģeoloģijas doktora Kristapa Lamstera, ka Grenlandes ekspedīcija noslēgusies, un nedēļas nogalē visi tās dalībnieki veiksmīgi atgriezušies atpakaļ Latvijā – dzīvi, ledāja norūdīti un gatavi nākamajām ekspedīcijām.
“Darbs pie iegūtajiem datiem un paraugiem gan tikai sākas. Paldies visiem, kas turēja īkšķus – lielajās ledāja plaisās neesam atstājuši nevienu,” pauda pētnieks.
Iepriekš jau vēstīts, ka ekspedīcija norisinājās no 25.jūlija līdz 5.augustam, un tā ir latviešu polārpētnieku pirmā zinātniskā ekspedīcija uz Grenlandi, kurā tiek pētīti ledāji un apkārtējās vides izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā. Kaut arī viss brauciens ilga 12 dienas, pētnieki uz ledāja strādāja astoņas dienas, būdami atrauti no ārpasaules, arī bez tālruņa sakariem.
Izpēte skar ūdens pārvietošanos ledāja iekšpusē, zemes virsmu zem ledāja, veicot detalizētu telpisku kartēšanu. Savāktie dati būs noderīgi citiem pētniekiem starptautiskā mērogā. Tāpat pētījumi sniegšot plašāku priekšstatu par Ledus laikmeta ledājiem un to atkāpšanos tagadējās Latvijas teritorijā. Iecerēts arī pētīt ledāju kušanas procesu un to, kā dažādas degšanas kvēpi, no atmosfēras nonākot uz ledāja, iespaido ledus kušanu.
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” ir lielākais atbalstītājs gaidāmajai ekspedīcijai uz Grenlandi, kuru atbalsta arī AS “Latvijas balzams”, SIA “Spectre Latvia”, kas gādājusi ekspedīcijai īpašu apģērbu, Latvijas Universitātes Studentu padome, gaļas pārstrādes uzņēmums “Nākotne” un SIA “Gemoss”.
“Igate” ir kompānija ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, kas dibināta 1991.gadā un kura atrodas Jelgavā, bet atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības izvietotas arī citur. “Igate” ir viens no vadošajiem ceļu būves nozares uzņēmumiem valstī, kas šogad svin savu 25.jubilejas gadu.
Attēlos: pētnieku grupa vēl Grenlandē.
08.08.2016
Latvijas ģeologi no Grenlandes jau atgriezušies, Latvijā atgriezies arī FK “Jelgava” no UEFA kausa, bet pagalmu Jāņa ielā 2 Jelgavā vēl tikai sakops – par šīm un citām “Igates” atbalstītām lietām šai video…
07.08.2016
“Igates” sporta svētki uzņēmuma 25.gadskārtā
Piektdien, 5.augustā, notika SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” sporta svētki, kas uzņēmuma 25.gadskārtā pulcēja ap 300 kolēģu ar ģimenēm, daudziem no kuriem ikdienā arī nesanāk satikties.
Līdztekus sarunām un izklaidēm “igatieši” ģimeniskā garā pierādīja sevi futbola un basketbola stafetēs, “zolītes” turnīrā, novusa un galda tenisa turnīros, arī šaušanā ar gaisa šauteni un virves vilkšanā… Paldies visiem, kas piedalījās un palīdzēja organizēt!
Sporta svētkus vadīja aktieris Imants Vekmanis, bet koncertu noslēgumā sniedza – Fēlikss Ķiģelis.
Attēli – no SIA “Film studio”
01.08.2016
“Igate” pagalmu sakopšanas aktivitātes Jelgavā sadarbībā ar iedzīvotājiem šogad turpina Jāņa ielā 2
Šogad SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” turpina Jelgavas pagalmu sakopšanas aktivitātes uzņēmuma aizsāktajā sociālās atbildības projektā “Jelgavas pagalms”, un par šā gada vietu no iepriekš pieteiktajiem izvēlēts pagalms Jāņa ielā 2, kur, piedaloties arī iedzīvotāju aktīvistiem, tiks izveidots rotaļu laukums.
Turpinot Jelgavas pagalmu sakopšanas aktivitātes, kurās netiek izmantota pagalma iedzīvotāju vai nodokļu maksātāju nauda un kas nav saistītas ar pašvaldību, “Igate” šā gada projektam, pateicoties iedzīvotāju interesei un vēlmei līdzdarboties, izvēlējās pagalmu mājai Jāņa ielā 2, kur tiks demontēts novecojis un saplaisājis asfaltēts placis, tā vietā izbūvējot rotaļu laukumu un soliņus atpūtai.
Šajā pagalmā tiks uzstādītas trīs šūpoles dažādas vecuma bērniem, slīdkalniņš un smilšu kaste ar smiltīm un pārsegu. Tāpat tiks uzstādītas jaunas atkritumu urnas un soliņi. Uzņēmums “Igate” īstenos bojāto un degradēto konstrukciju demontēšanu un jauno konstrukciju uzstādīšanu, izmantojot savu tehniku, bet aktīvākie nama iedzīvotāji piedalīsies šo darbu veikšanā.
Jau rit projekta saskaņošanas un aprīkojuma izgatavošanas darbi, bet par rotaļu laukumiņa ierīkošanas darbiem pagalmā uzņēmums informēs vēlāk.
Jaunu projektu pieteikšanu “Igate” šogad neorganizēja un aktivitātes īstenošanai izvēlējās vienu no iepriekš pieteiktajiem pagalmiem, un šoreiz tas ir pagalms Jāņa ielā 2.
“Esmu gandarīts, ka mums ir iespēja turpināt šo atbalstu un sadarbību ar jelgavniekiem pagalmu sakopšanā, kur iedzīvotājiem nav jātērē nauda, bet tikai jāpiedalās. Apsekojot iepriekš sakārtotos pagalmus, esam novērojuši, ka lielā cieņā ir sakopti rotaļu laukumi. Bērni tos izmanto, un vecākiem ir iespēja ērti būt līdzās, un tas viss ir pie pašu mājām. Jaunizveidoto rotaļu laukumu Jāņa ielā 2 “Igate” dāvinās šā nama iedzīvotājiem, jo šoreiz projekts būs īstenots uz nama iedzīvotāju kopīpašuma teritorijas, nevis pašvaldības zemes,” skaidroja SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
M.Peilāns uzsvēra, ka “Igates” bizness ir saistīts ar skaistākas vides radīšanu, un, tā kā “Igate” ir Jelgavas uzņēmums, tad ar savu māju sakārtošanu saprot arī dalību pilsētas sakārtošanā.
Igate sociālās atbildības projektu “Jelgavas pagalms” aizsāka 2013.gadā ar mērķi sakārtot Jelgavas pilsētas pagalmus iedzīvotāju labsajūtas un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas labad. Šī iniciatīva nav saistīta ar pašvaldību, un tajā netiek izmantota nodokļu maksātāju vai namu iedzīvotāju nauda.
2015.gadā SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” kopā ar Loku maģistrāles 7., 11., 13. un 15.nama iedzīvotājiem pilnībā labiekārtoja rotaļu laukumu, bet kopā ar Kronvalda ielas 5, Dobeles šosejas Nr.96, Nr.98, kā arī Nameju ielas 2., 2.a un 4.nama iedzīvotājiem veica dzīvojamo māju pagalmu sakopšanas darbus, pabeidzot iepriekšējās aktivitātes.
Kronvalda ielas 5 pagalmā tika atjaunota smilšu kaste ar smiltīm un pārsegu, bet pēc rotaļu elementu nokrāsošanas tiks uzstādīti karuseļa un šūpoļu sēdeklīši, atjaunoti pagalma soliņi.
Dobeles šosejas Nr. 96. un Nr.98. namu pagalmos tika uzstādīts jauns basketbola grozs, divas šūpoles, atjaunota smilšu kaste ar smiltīm un pārsegu, uzstādītas jaunas atkritumu urnas un demontēti vecie armatūras bloki, kā arī krāsoti esošie rotaļu elementi.
2013.gadā “Igate” kopā ar Nameja ielas 2., 2.a un 4.nama iedzīvotājiem labiekārtoja iekšpagalmu, atjaunojot šūpoles, smilšu kasti, soliņus, sakārtojot zaļo zonu un staigājamo taku segumus. Savukārt pagājušogad šai pagalmā tika atjaunota smilšu kastes smilts ar pārsegu.
Līdz šim kopējās izmaksas, kuras Igate novirzījusi šim projektam, ir vairāk nekā 8000 eiro, bet Jāņa ielā 2 plānotās pagalma sakārtošanas izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 4000 eiro.
Šis projekts ir uzņēmuma “Igate” iniciatīva un tiek organizēts nesaistīti ar nacionāla mēroga aktivitātēm, taču līdzīgi pagalmu sakārtošanā iepriekšējos gados “Igate” piedalījās arī Lielās talkas ietvaros, kad “Igate” bija kā atbalstītājs daudzstāvu namu Satiksmes ielā 53 pagalma labiekārtošanā, līdzās rotaļu laukumam izbūvējot basketbola laukuma segumu aptuveni 40 kvadrātmetru platībā un nobruģējot ceļa segumu pie daudzstāvu nama.
22.07.2016
FK “Jelgava” kā vienīgā no Latvijas turpina cīņu UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra trešajā kārtā
21.jūlija vakarā Zemgales Olimpiskā centra futbola stadionā SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” atbalstītā FK “Jelgava” komanda pārrakstīja sava kluba vēsturi, pēc uzvaras pār Bratislavas “Slovan” ar rezultātu 3:0 pirmo reizi iekļūstot UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra trešajā kārtā.
Trešajā kvalifikācijas kārtā FK “Jelgava” 28.jūlijā un 4.augustā spēlēs pret Izraēlas klubu Jeruzalemes “Beitar”. Lai iekļūtu Eiropas līgas grupu turnīrā, jāpārvar arī trešā kvalifikācijas kārta un tai sekojošā izslēgšanas kārta.
“”Jelgava” pirmo reizi kluba vēsturē tikusi Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra trešajā kārtā, bet kāds no Latvijas klubiem no paveicis pirmo reizi kopš 2013. gada, kad tas izdevās “Ventspils” vienībai.” (sportacentrs.lv)
“”Jelgava” savā jaunāko laiku vēsturē Eirokausos spēlē ceturto reizi un pērn pirmoreiz pārvarēja UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas pirmo kārtu, kad pārspēja finansiāli krietni turīgāko bulgāru vienību Lovečas “Litex”, bet otrajā kārtā zaudēja Maķedonijas komandai Skopjes “Rabotnički”. Savukārt tagad Zemgales vienība pirmoreiz tikusi līdz pat trešajai kārtai.” (delfi.lv)
“”Jelgava” kā vienīgā no Latvijas komandām turpina cīņu Eiropas futbola kausos.” (zz.lv)
21.07.2016
Ar “Igates” atbalstu Latvijas ģeologi jau pirmdien dosies ekspedīcijā uz Grenlandi; sadarbība turpināsies arī pēc tam
Pirmdien, 25.jūlijā, Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieku pirmās Grenlandes ekspedīcijas dalībnieki ar SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” finansiālu atbalstu dosies uz Grenlandi, kur Rasela ledājā veiks pētījumus līdz 5.augustam. Radušās ieceres, ka pētnieku sadarbība ar uzņēmumu “Igate” turpināsies arī pēc Grenlandes ekspedīcijas, tostarp sadarbībā “Igates” struktūrvienībās Latvijā.
Ekspedīcijā piedalīsies LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pētnieki Dr.ģeol. Jānis Karušs, Dr.ģeol. Māris Krievāns, Dr.ģeol. Kristaps Lamsters, Mg.sc.ing. Agnis Rečs un ģeoloģijas bakalaura studiju programmas students Reinis Pāvils.
Ekspedīcija norisināsies no 25.jūlija līdz 5.augustam, un tā ir latviešu polārpētnieku pirmā zinātniskā ekspedīcija uz Grenlandi, kurā tiks pētīti ledāji un apkārtējās vides izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā. Iepriekšējās ekspedīcijas tika organizētas uz Mulajegidla ledāju Islandē, ar ko tika aizsākti Latvijas polārpētnieku pētījumi.
Kaut arī viss brauciens ilgs 12 dienas, pētnieki uz ledāja strādās astoņas dienas, būdami atrauti no ārpasaules, arī bez tālruņa sakariem.
Informatīvajā pasākumā 20.jūlijā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā pētnieki pastāstīja, ka pētīs ūdens pārvietošanos ledāja iekšpusē, zemes virsmu zem ledāja, veiks detalizētu telpisku kartēšanu. Viņu savāktie dati būs noderīgi citiem pētniekiem starptautiskā mērogā. Tāpat pētījumi sniegšot plašāku priekšstatu par Ledus laikmeta ledājiem un to atkāpšanos tagadējās Latvijas teritorijā. Iecerēts arī pētīt ledāju kušanas procesu un to, kā dažādas degšanas kvēpi, no atmosfēras nonākot uz ledāja, iespaido ledus kušanu.
Nesen pētnieku grupas dalībnieki apmeklēja arī SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” struktūrvienības, un pēc redzētā secināja, ka arī nākotnē domā turpināt sadarbību ar uzņēmumu vietējā mērogā, savā darbā gan izmantojot akreditēto “Igates” laboratoriju, kurā testē minerālmateriālus, kā arī pētniecībā izmantojot minerālmateriālu ieguves karjerus Jelgavas novada Vilces pagastā.
Uzņēmumā “Igate” lēmums atbalstīt šo ekspedīciju nāca samērā operatīvi, jo to sekmēja apjausma, ka ģeologi – tie ir savējie! Pabeigtie ceļi, ko cilvēki ikdienā lieto, ir rezultāts darbībai, kura sākas minerālmateriālu raktuvēs, kādas ir arī “Igatei”. Un nepieciešamie materiāli šādās raktuvēs ir veidojušies procesos, kurus pēta ģeologi. Tāpat ar zināmu pētniecību mēdz nodarboties uzņēmuma laboratorija.
“Igate” ir īstenojusi vairākus dažādu struktūrfondu projektus, lai uzņēmuma darbība būtu saudzīgāka klimatam un videi. “Igatei” rūp vide un daba, kurā dzīvojam un darbojamies, tāpēc īstenoti daži “zaļie” projekti, kuru rezultātā uzņēmuma darbošanās dod ieguldījumu dabas un vides kvalitātei un kuros bijis pieejams fondu finansējums. Savukārt Grenlandes ekspedīcijā uzņēmuma vadība saskatīja iespēju arī paši ko dot, finansiāli atbalstot tādu ekspedīciju, kuras pētījumi būs saistīti arī ar vidi un klimata pārmainām.
Paredzams, ka Grenlandē veikto pētījumu rezultāti veicinās Latvijas zinātnieku līdzdarbošanos starptautiska līmeņa Arktikas reģiona problēmu risināšanā, kas saistās ar pastiprināto ledāju kušanu. Pētījumu realizēšana Grenlandē sekmēs arī zinātnieku izpratni par agrāko apledojumu radīto reljefa formu veidošanos, kā arī nogulumu un derīgo izrakteņu izplatības likumsakarībām Latvijā. Zinātnieki apņēmušies turpināt iesāktos ledāju pētījumus, regulāri īstenojot ekspedīcijas uz polārajiem reģioniem.
Iepriekš jau vēstīts, ka mūsdienu globālo klimata pārmaiņu rezultātā Grenlandes un Antarktīdas ledāji strauji sarūk, ietekmējot globālo jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos, skaidroja Lamsters. Tādējādi visā pasaulē, tostarp Latvijā, palielinās dažādi vides riski. Ledāju kušanas rezultātā Grenlandē samazinās ledus biezums un tiek radīts liels ledājūdeņu daudzums. Šie ledājūdeņi strauji noplūst pa plaisām un iekšledāja tuneļiem. Par šo ledājūdeņu noteces kanālu sistēmas attīstību, izmēriem un izvietojumu ledājos zinātniekiem trūkst detālas informācijas.
Šajā ekspedīcijā tiks iegūti augstas izšķirtspējas inovatīvi dati par atsevišķu Grenlandes ledāju kušanu, hidroloģisko sistēmu, zemledāja reljefu, ledus biezumu un tā izmaiņām, kas palīdzēs risināt globāla līmeņa zinātnes problēmas.
Ekspedīcija uzskatāma kā sākums polāro pētījumu virziena attīstībai Latvijā. Tiks izveidota polāro pētījumugrupa, kas veic pētījumus ledājos Antarktīdā, Grenlandē, Islandē un polārajos reģionos citur pasaulē.
“Tas dos iespēju attīstīt un pilnveidot polāro, īpaši glaciālo un ģeofizikālo, pētījumu jomu Latvijā. Šīs un nākamo ekspedīciju laikā iegūtie rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu zinātnes attīstībā Latvijā kopumā – tiks attīstīts Latvijā jauns un pasaulē aktuāls pētniecības virziens. Tādējādi tiks sekmēta arī Latvijas valsts un tās zinātnieku atpazīstamība pasaulē,” pauda Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks, ģeoloģijas doktors Kristaps Lamsters.
Plānojot Grenlandes ekspedīciju, ir sākta sadarbība ar Viļņas universitātes pētniekiem un Zinātnieku atbalsta centru Kangerlusuakā, Grenlandē. Tāpat ir sākta sadarbība ar Nacionālo Antarktikas zinātnisko centru Ukrainā un ir iesniegts kopīgs projekts ekspedīcijai uz Antarktīdu, jo Ukrainai piederošā Vernadska stacija Antarktīdas pussalas tuvumā varētu tikt izmantota kā atbalsta punkts ekspedīciju laikā.
“Ņemot vērā to, ka uzņēmuma Igate darbība ir saistīta arī ar ceļu būves materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko izpēti, Igate ar lepnumu atbalsta savā ziņā “savējos”, par kādiem uzskata LU ģeologus. Tāpat tiek domāts par ciešāku sadarbību ar zinātniekiem arī nākotnē, šajā sadarbībā iesaistot arī uzņēmuma Igate laboratoriju. Katrā ziņā LU pētnieku ekspedīcija uz Grenlandi ir arī vēsturisks notikums Latvijas zinātnē, tas ir jauns pavērsiens,” uzskata “Igates” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
LU ģeologi apsver iespēju arī tiešai zinātniskai sadarbībai konkrēti ar uzņēmumu “Igate” nākotnē, prognozēja Lamsters.
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” ir lielākais atbalstītājs gaidāmajai ekspedīcijai uz Grenlandi, kuru atbalsta arī AS “Latvijas balzams” ar zīmolu “Rīgas Melnais Balzams”, SIA “Spectre Latvia”, kas gādājusi ekspedīcijai īpašu apģērbu, Latvijas Universitātes Studentu padome, gaļas pārstrādes uzņēmums “Nākotne” un SIA “Gemoss”.
“Igate” ir kompānija ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, kas dibināta 1991.gadā un kura atrodas Jelgavā, bet atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības izvietotas arī citur. “Igate” ir viens no vadošajiem ceļu būves nozares uzņēmumiem valstī, kas šogad svin savu 25.jubilejas gadu.
“Igate” pamatnodarbošanās ir ceļu, ielu, laukumu un meža ceļu būvniecība. Lai nodrošinātu veicamā darba kvalitāti, izveidotas un attīstītas bruģa, asfalta un minerālmateriālu ražotnes, kas rada papildus darba vietas un veicina gan Jelgavas pilsētas, gan novada attīstību.
Pēdējo gadu laikā “Igate” modernizējusi bruģa un minerālmateriālu ražotnes, atjaunojusi ceļu būves mašīnu parku, 2012.gadā veiktas apjomīgas investīcijas jaunā asfalta ražošanas rūpnīcā un modernizēts bitumena termināls, paredzot cisternu apsildi gan ar elektrību, gan eļļu. Šā gada aprīlī tika pabeigts Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansēts projekts “Bituminēto maisījumu ražošana, izmantojot putu bitumu un otrreiz izmantojamo asfaltu”, kura rezultātā Vilces pagastā, minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnē “Igates ABR” ierīkotas divas jaunas ražošanas līnijas – otrreizēji izmantojamā asfalta aukstās iestrādes līnija, kā arī Baltijā pirmā putu bituma gatavošanas līnija, kuru svinīgā atklāšana notika jūnija sākumā.
Attīstot pakalpojumu klāstu un kvalitāti, kā arī veicinot kooperācijas principus nozarē, “Igate” piegādā bruģi, minerālmateriālus, asfaltu un bitumenu arī citiem sadarbības partneriem ceļu būvē.
“Igate” novēl pētniekiem izturību un veiksmi! Gaidīsim mājās!
Attēlā – pētnieki iepriekšējā ekspedīcijā Islandes ledājā.
04.07.2016
Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva nominācijā “Gada mecenāts”
Jelgavas novada svētku ietvaros priekšsēdētāja pieņemšanā pašvaldības vadības sveica konkursa “Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva” uzvarētājus, kas 11 dažādās nominācijās guvuši atzinību, pamanīti un centušies Jelgavas novadu vai nu ar labu vārdu nest pasaulē vai mēģinājuši iesakņoties dziļāk Jelgavas novada zemē un konkurences tirgū.
Nomināciju “Gada mecenāts” saņēma pašvaldības sadarbības partneris – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””. Izpalīdzēdami un atsaukdamies bez rosinājuma, iesaistīdamies sociālos projektos un akcijās, uzņēmums vienmēr pagastam pēc nepieciešamības gādā bruģi, smilti, vai granti un šķembas. Tāpat uzņēmums šajā gadā sāka ražot Baltijā vēl neiepazīto putu bitumena asfaltu. Un to izmēģinādami, Vilces pagasta ceļu lēnām asfaltē bez maksas…
Jau piekto gadu Jelgavas novada pašvaldība organizē konkursu “Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva” centienos pamanīt, novērtēt līdzās lielajiem uzņēmumiem – mazos, līdzās mājražotājiem – augošos ražošanas uzņēmumus, līdzās patstāvīgajām un šķietami pašpietiekamajām zemnieku saimniecībām – arī tos, kas tikai sasparojušies spert soļus uzņēmējdarbības vidē.
Avots: Jelgavas novada pašvaldība
Sīkāk par apbalvojumiem – šai saitē.
04.07.2016
“Igates” atvēlēts akmens Inčukalnā pārtapis piemineklī pirmajai kaujai par Latvijas neatkarību
2016.gada 3.jūlijā Inčukalnā, Atmodas ielā 2, tika atklāts piemineklis pirmajai kaujai par Latvijas neatkarību, kas veltīts Latvijas zemessardzei (Die Lettländische Landeswehr), kurā plecu pie pleca jaundibināto valsti pret boļševiku Sarkano armiju aizstāvēja vietējie baltvācieši, krievi un latvieši, kuri tolaik gan bija vienībās abās pusēs.
Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis secinājis, ka kauju piemiņas vietās ārpus kapiem šis varētu būt vēsturiski pirmais piemineklis apvienotajiem latviešu un baltvāciešu spēkiem.
Tajā laikā par Latvijas zemessardzes jeb landesvēra latviešu vienību komandieri iecēla pulkvežleitnantu Oskaru Kalpaku, no kura vienībām Brīvības cīņu gaitā izaugusi un veidojusies vēlākā Latvijas armija.
Piemineklis izgatavots no liela izmēra monolīta akmens, kas tika atrasts Ruļļos pie Jelgavas, un ko iniciatīvas grupai atvēlēja SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.
“Igate”, kuras valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns piedalījās atklāšanā, ir gandarīta un lepojas, ka akmens pārvērties šādā piemiņas zīmē.
Sīkāka informācija par vēsturiskajiem notikumiem pieejama šajā saitē.
07.06.2016
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs ir akreditējis SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” Kvalitātes kontroles laboratoriju
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” Kvalitātes kontroles laboratorija 2016.gada 17.maijā ir saņēmusi SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja apliecinājumu, ka ir kompetenta veikt testēšanu atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025:2005 standarta prasībām šādā sfērā: bituminēto maisījumu un minerālmateriālu paraugu ņemšana, to fizikālo, fizikāli ķīmisko un mehānisko īpašību testēšana.
01.06.2016
Ar otrreizēji izmantojamā asfalta ražošanas līnijas un putu bituma līnijas atklāšanu “Igate” ievada uzņēmuma 25 gadu atzīmēšanu
Šodien Jelgavas novada Vilces pagastā, SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” (“Igate”) minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnē “Igates ABR” atklāja un ar asfalta ieklāšanu ražotnes laukumā demonstrēja otrreizēji izmantojamā asfalta aukstās iestrādes līniju, kā arī svinīgi atklāja Baltijā pirmo putu bituma gatavošanas līniju.
Pasākumā uzņēmuma vadība saistībā ar “Igates” 25 gadadienu informēja arī par citiem neparastiem projektiem un uzņēmuma vēsturi, kura vienmēr bijusi saistīta ar rūpēm par dabu un vidi vēl laikos, kad videi draudzīga “zaļā” saimniekošana nebija politiska un ekonomiska aktualitāte. Tā “Igatei” ir mērķtiecīga uzņēmuma līdzīpašnieku un vadības vēlme un stratēģija. Arī uzņēmuma nosaukums pirms 25 gadiem aizgūts no pavisam mazas Igates upītes turpat, Jelgavas novada Vilces pagastā, kas ietek Svētē un ne visās kartēs atzīmēta.
“Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns savā uzrunā uzsvēra, ka “Igate” ir ne tikai videi draudzīgs uzņēmums, bet arī lokālpatriotiska kompānija, atbalstot vietējo iedzīvotāju iniciatīvas – gan, piemēram, jelgavnieku kopīpašumā esošo pagalmu sakārtošanas talkās, gan futbola klubu “Jelgava” – vairākkārtējus Latvijas kausa ieguvējus.
Tāpat rūpēs par dabu un vidi “Igate” šogad atbalsta unikālu Latvijas ģeologu ekspedīciju uz Rasela ledāju Grenlandē, kas notiks jūlijā un augustā. Ekspedīcijas mērķis ir veikt augsta līmeņa polāros zinātniskos pētījumus, sekmējot Latvijas zinātnes attīstību un konkurētspēju starptautiskā līmenī. Pētījumos tiks izmantots mūsdienīgas ģeofizikālās metodes – Latvijas uzņēmuma “Radsys” ražotais ģeoradars, kas ļaus izvērtēt ledāju kušanas intensitāti un izmaiņas globālo klimata pārmaiņu rezultātā.
Māris Peilāns pateicās visiem, kas sekmējuši vai piedalījušies atklājamo ražošanas līniju izbūvē – Norvēģijas finansējuma programmai, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, bankai “OP Corporate Bank Plc” Latvijas filiālei, Itālijas uzņēmumam “AMMANN Italy S.p.A.” partneriem iekārtu piegādē un uzstādīšanā, apdrošinātājam – AS “Seesam Insurance” Latvijas filiālei un Jelgavas novada pašvaldībai. Tāpat sekoja paldies valsts struktūrām, citām pašvaldībām, uzņēmējiem un visiem sadarbības partneriem, kuru pasūtījumi piešķir jēgu “Igates” izaugsmes centieniem.
Peilāns uzsvēra, ka tā dēvētās “zaļās saimniekošanas” politikā “Igate” spērusi soļus arī atjaunojamo dabas resursu apgūšanā, īstenojot pārnozaru attīstību, piedaloties jaunu struktūru dibināšanā, kāda ir SIA “IKTK” – “Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās”, un tas ir lielizmēra liekti līmētu koka konstrukciju rūpnieciskais pētījumu centrs, kura pirmais izgatavotais lepnums ir gājēju koka tilts Tērvetē.
Turpinot par attīstību, izaugsmi un dažādību, “Igates” valdes loceklis Madars Radželis akcentēja arī daudzveidību “Igates” darbos, kur ir ne tikai vērienīgi ceļu būves projekti – tādi kā autoceļa “A8” Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcija vairākos posmos vai autoceļa A9 Rīga (Skulte) Liepāja posma rekonstrukcija, bet arī tādi projekti kā valsts nozīmes ūdensnotekas Rūšu strauts Jaunpils novadā rekonstrukcija vai valsts robežas joslas infrastruktūras izbūve gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu.
M.Radželis informēja par paveikto gan ceļu būves uzņēmumā, gan uzņēmuma četrās ražotnēs. Viņš atklāja, ka ceļu būves aktuālās sezonas laikā “Igate” nodarbina aptuveni 300 cilvēku.
Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktore Skaidrīte Rancāne-Slavinska, apsveicot “Igati”, pauda gandarījumu par šādas privāta biznesa struktūras aktivitāti dabas resursus saudzējošos un inovatīvos projektos un uzsvēra, ka uzņēmums ir labs paraugs citiem uzņēmējiem.
Ražotnes svinīgajā atklāšanā no zariem pīto “lentu” pārgrieza “Igates” vadītāji – M.Peilāns un M.Radželis, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Ekonomikas ministrijas pārstāve S.Rancāne-Slavinska un “OP Corporate Bank Plc” Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs pauda gandarījumu, ka novada attīstību stimulē šāds uzņēmums ar vairākām struktūrvienībām ne tikai Jelgavas pilsētā, bet arī novadā. Īpaši Caune apsveica vienu no “Igates” dibinātājiem – Māri Radželi, kurš uzņēmuma vadību nodevis dēlam. Svinīgajā atklāšanā piedalījās arī citu pašvaldību vadības pārstāvji.
Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētu projektu “Bituminēto maisījumu ražošana, izmantojot putu bitumu un otrreiz izmantojamo asfaltu” (NOFI/LV06/AK2/4) SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” īstenoja kopš 2015.gada 18.jūnija, kad tika noslēgts trīspusējs līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Ekonomikas ministriju (EM) un “Igati” par šā projekta īstenošanu.
Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Inovācijas “zaļās” ražošanas jomā” ietvaros tika iegādāta un uzstādīta otrreizēji izmantojamā frēzētā asfalta iestrādes līnija, kā arī Baltijā pirmā putu bituma jeb siltā asfalta gatavošanas līnija ar tvaika tehnoloģiju.
Videi un dabai draudzīgās putu bituma tehnoloģijas pamatā ir neliela ūdens daudzuma injicēšana karstā bitumā, kas rada putu jeb burbuļošanas efektu, kas palielina bituma virsmas apjomu un samazina viskozitāti, savukārt pēc asfalta ieklāšanas un blīvēšanas ūdens klātbūtne 0,0012% apjomā asfalta kvalitāti neietekmē.
Šāda tehnoloģija, kas pagaidām “Igatei” ir vienīgajai Baltijā, samazina energoresursu apjomu, kas jāpatērē bituma karsēšanai. Tāpat, izmantojot putu bituma siltā asfalta tehnoloģiju, samazinās satiksmes bloķēšanas laiks būvobjektos, jo asfalta gatavība ekspluatācijai iestājas ātrākā laika periodā.
Secīgi ar šo tehnoloģiju samazinās kaitīgo izmešu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, samazinās arī izgarojumu apjoms un smaku līmenis. Tāpat uzlabosies asfaltbetona maisījuma iestrādājamība, kā arī asfalta ieklāšana būs iespējama pie zemākām āra temperatūrām. Radīsies iespēja transportēt asfaltu lielākos attālumos.
Savukārt bituminēto maisījumu ražošana, pievienojot frēzēto un otrreiz pārstrādātu asfaltu, turpmāk sniegs vairākas priekšrocības, tostarp šī tehnoloģija samazinās pievienojamo izejvielu apjomu, samazinās būvniecības atkritumu daudzumu, pievienojamā bitumena apjomu, samazinās arī gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjomu (tai skaitā siltumnīcefekta gāzu).
Jaunās līnijas iekārtas izgatavoja un piegādāja Itālijas uzņēmums “AMMANN Italy S.p.A.”.
Projekta kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 845 000 eiro, tai skaitā – Norvēģijas finanšu instrumenta piešķirtais finansējums 342 225 eiro, nacionālais līdzfinansējums 38 025 eiro apmērā un finansējuma saņēmēja – “Igates” – līdzfinansējums 464 750 eiro apmērā. Projekta īstenošanas vieta ir “Igates” asfalta ražotne Jelgavas novada Vilces pagastā, kur asfalta rūpnīca pastāvējusi jau vēsturiski, bet no 2012.gada piedzīvotas būtiskas pārmaiņas, lai asfaltu gatavotu ar jaunu un Eiropas līmenim atbilstošu rūpnīcu.
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas šogad atzīmē 25.gadadienu, ir kompānija ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, kas dibināta 1991.gadā un atrodas Jelgavā. 2015.gada neto apgrozījums bijis 26,2 miljoni eiro. Uzņēmums jau vairākus gadus atrodas starp desmit lielākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā.
29.04.2016.
“Igate” Vilces pagastā pabeigusi inovatīvu “zaļo” tehnoloģiju projektu Baltijā pirmajai putu bituma gatavošanas līnijai
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” (“Igate”) šodien Jelgavas novada Vilces pagastā, uzņēmuma minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnē “Igates ABR” atklāja Baltijā pirmo putu bituma gatavošanas līniju, kā arī otrreizēji izmantojamā asfalta aukstās iestrādes līniju.
Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētu projektu “Bituminēto maisījumu ražošana, izmantojot putu bitumu un otrreiz izmantojamo asfaltu” (NOFI/LV06/AK2/4) SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” īstenoja kopš 2015.gada 18.jūnija, kad tika noslēgts trīspusējs līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Ekonomikas ministriju (EM) un “Igati” par šā projekta īstenošanu.
Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Inovācijas “zaļās” ražošanas jomā” ietvaros tika iegādāta un uzstādīta otrreizēji izmantojamā frēzētā asfalta iestrādes līnija, kā arī Baltijā pirmā putu bituma jeb siltā asfalta gatavošanas līnija ar tvaika tehnoloģiju.
Videi un dabai draudzīgās putu bituma tehnoloģijas pamatā ir neliela ūdens daudzuma injicēšana karstā bitumā, kas rada putu jeb burbuļošanas efektu, kas palielina bituma virsmas apjomu un samazina viskozitāti, savukārt pēc asfalta ieklāšanas un blīvēšanas ūdens klātbūtne 0,0012% apjomā asfalta kvalitāti neietekmē.
Šāda tehnoloģija, kas pagaidām “Igatei” ir vienīgajai Baltijā, samazina energoresursu apjomu, kas jāpatērē bituma karsēšanai. Tāpat, izmantojot putu bituma siltā asfalta tehnoloģiju, samazinās satiksmes bloķēšanas laiks būvobjektos, jo asfalta gatavība ekspluatācijai iestājas ātrākā laika periodā.
Secīgi ar šo tehnoloģiju samazinās kaitīgo izmešu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, samazinās arī izgarojumu apjoms un smaku līmenis. Tāpat uzlabosies asfaltbetona maisījuma iestrādājamība, kā arī asfalta ieklāšana būs iespējama pie zemākām āra temperatūrām. Radīsies iespēja transportēt asfaltu lielākos attālumos.
Savukārt bituminēto maisījumu ražošana, pievienojot frēzēto un otrreiz pārstrādātu asfaltu, turpmāk sniegs vairākas priekšrocības, tostarp šī tehnoloģija samazinās pievienojamo izejvielu apjomu, samazinās būvniecības atkritumu daudzumu, pievienojamā bitumena apjomu, samazinās arī gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjomu (tai skaitā siltumnīcefekta gāzu).
Jaunās līnijas iekārtas izgatavoja un piegādāja Itālijas uzņēmums “AMMANN Italy S.p.A.”.
Projekta kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 845 000 eiro, tai skaitā – Norvēģijas finanšu instrumenta piešķirtais finansējums 342 225 eiro, nacionālais līdzfinansējums 38 025 eiro apmērā un finansējuma saņēmēja – “Igates” – līdzfinansējums 464 750 eiro apmērā. Projekta īstenošanas vieta ir “Igates” asfalta ražotne Jelgavas novada Vilces pagastā, kur asfalta rūpnīca pastāvējusi jau vēsturiski, bet no 2012.gada piedzīvotas būtiskas pārmaiņas, lai asfaltu gatavotu ar jaunu un Eiropas līmenim atbilstošu rūpnīcu.
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas šogad atzīmē 25.gadadienu, ir kompānija ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, kas dibināta 1991.gadā un atrodas Jelgavā. 2015.gada neto apgrozījums veidoja 27 miljonus EUR. Uzņēmums jau vairākus gadus atrodas starp desmit lielākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā.
26.04.2016.
107 kilometri – 11 stundās un 22 minūtēs paša spēkiem un cīņā ar sevi
Par “Igates” ģeodēzista Edgara Bukša paveikto ultramaratonā priecājas arī kolēģi no vadības – tehniskais direktors Gusts Kaļiņins, vidū pats Edgars un “Igates” vadītājs Māris Peilāns.
Uzņēmums “Igate” lepojas ar savu kolēģi – ģeodēzistu Edgaru Bukšu, kurš izturēja 107 kilometrus garo Rīgas-Valmieras nakts ultramaratonu, ne tikai izturēdams šo pārbaudījumu, kurā ne visi dalībnieki sasdziedza finišu, bet arī uzlabodams savu personīgo sasniegumu un 107 kilometru skrējienu paveikdams 11 stundās un 22 minūtēs – pēc tam, kad pērn to pašu bija paveicis 12 stundās un 59 minūtēs.
Edgars ultramaratonista pārbaudījumā cīņā ar sevi pašu.
Edgars atceras, ka lai sasniegtu labāku rezultātu, pērn viņš nolēma, ka centīsies vairāk, strādās vairāk un cerēs, ka šī apņēmība un ieguldītais darbs dos savu rezultātu. Gatavošanās posms sākās pagājušā gada decembrī. Nakts skrējienā 2.aprīlī startēja vairāk nekā 100 dalībnieku, finišēja 90, bet Edgars – 26.pozīcijā.
“Igate” lepojas un priecājas par savu kolēģi un jelgavniekiem šajā skrējienā!
“Igates” ģeodēzists Edgars Bukšs gandarīts par skrējienu, kurā izjutis arī uzņēmuma atbalstu.
20.04.2016.
LLU paraksta sadarbības līgumu ar futbola klubu “Jelgava”
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un “Igates” sponsorētā biedrība “Futbola klubs Jelgava” otrdien, 19.aprīlī, parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu veselīgu un sportisku dzīvesveidu studentu vidū.
FK “Jelgava” prezidents Māris Peilāns un LLU rektore Irina Pilvere pēc līguma parakstīšanas.
“Esam viena no retajām augstskolām Latvijā, kas ir saglabājusi sporta nodarbības studiju laikā kā obligātas pirmā un otrā kursa studentiem, jo sports ir veselības garants. Mums rūp, lai topošie speciālisti ir ne tikai profesionāli labi sagatavoti, bet arī lai lietderīgi pavada savu brīvo laiku,” sadarbības iemeslus pamato LLU rektore Irina Pilvere.
Sadarbības rezultātā ieguvēji būs visi, jo īpaši studenti, kam būs iespēja trenēties futbolā profesionālu futbola kluba “Jelgava” treneru vadībā.
“Veiksmīga sadarbība ar futbola klubu “Jelgava” tika aizsākta jau pagājušā gadā, atbalstījām Jelgavas sieviešu futbola komandas dalībnieces ar atbilstošu infrastruktūru – meitenes trenējās LLU peldbaseinā, trenažieru zālē un treniņiem izmantoja sporta zāli Tērvetes ielā. Kopā ar LLU studentēm startēja SELL studentu spēlēs, bet nākamā gadā mums jau būs sava meiteņu futbola komanda,” stāsta LLU Sporta centra vadītājs Jānis Vītols.
“Sieviešu futbols kļūst arvien populārāks sporta veids, tāpēc atbalstām šādu iniciatīvu. Turklāt ir labi, ka jaunieši var Jelgavā ne vien sportot, bet arī iegūt augstāko izglītību,” uzskata futbola kluba prezidents Māris Peilāns, kurš studiju laikā pats aktīvi sportoja un šobrīd vada vienu no Latvijā vadošajiem futbola klubiem.
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” ir FK “Jelgava” ģenerālsponsors.
15.03.2016
Igate atbalsta Latvijas ģeologu pirmo ekspedīciju uz Grenlandi
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” nolēmusi finansiāli atbalstīt Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieku pirmo ekspedīciju uz Grenlandi, kas notiks šogad, no 25.jūlija līdz 5.augustam.
LU Dabas zinātņu centra jaunie ģeoloģijas doktori un polārpētnieki šovasar dosies zinātniskā ekspedīcijā uz Rasela ledāju Grenlandē. Ekspedīcijas mērķis ir veikt augsta līmeņa ledāju zinātniskos pētījumus, sekmējot Latvijas zinātnes attīstību un konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Pētījumos tiks izmantots mūsdienīgas ģeofizikālās metodes, tostarp Latvijas uzņēmuma “Radsys” ražotais ģeoradars, kas ļaus izvērtēt ledāju kušanas intensitāti un izmaiņas globālo klimata pārmaiņu rezultātā. Plānots, ka ekspedīcijā dosies Dr.geol. Kristaps Lamsters, Dr.geol. Jānis Karušs, Dr.geol. Māris Krievāns un Mg.sc.ing. Agnis Rečs.
Pētnieku grupas dalībnieki ir pētnieki un pasniedzēji Latvijas Universitātē, kas ir realizējuši vairākus pētniecības projektus. Līdz šim projekta dalībnieki ir veiksmīgi īstenojuši divas ekspedīcijas uz Mulajegidla ledāju Islandē, ar ko tika sākti Latvijas zinātnieku pētījumi ledājos, pilnveidota šādu pētījumu metodika un nepieciešamais aprīkojums.
“Ņemot vērā to, ka uzņēmuma Igate darbība ir saistīta arī ar ceļu būves materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko izpēti, Igate ar lepnumu atbalsta savā ziņā “savējos”, par kādiem uzskata LU ģeologus. Tāpat tiek domāts par ciešāku sadarbību ar zinātniekiem arī nākotnē, šajā sadarbībā iesaistot arī uzņēmuma Igate laboratoriju. Katrā ziņā LU pētnieku ekspedīcija uz Grenlandi ir arī vēsturisks notikums Latvijas zinātnē, tas ir jauns pavērsiens,” uzskata “Igates” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
“Tas dos iespēju attīstīt un pilnveidot polāro, īpaši glaciālo un ģeofizikālo, pētījumu jomu Latvijā. Šīs un nākamo ekspedīciju laikā iegūtie rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu zinātnes attīstībā Latvijā kopumā – tiks attīstīts Latvijā jauns un pasaulē aktuāls pētniecības virziens. Tādējādi tiks sekmēta arī Latvijas valsts un tās zinātnieku atpazīstamība pasaulē,” pauda Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks, ģeoloģijas doktors Kristaps Lamsters.
K.Lamsters skaidroja, ka mūsdienu globālo klimata pārmaiņu rezultātā Grenlandes un Antarktīdas ledāji strauji sarūk, ietekmējot globālo jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos. Tādējādi visā pasaulē, tostarp Latvijā, palielinās dažādi vides riski. Ledāju kušanas rezultātā Grenlandē samazinās ledus biezums un tiek radīts liels ledājūdeņu daudzums. Šie ledājūdeņi strauji noplūst pa plaisām un iekšledāja tuneļiem. Par šo ledājūdeņu noteces kanālu sistēmas attīstību, izmēriem un izvietojumu ledājos zinātniekiem trūkst detālas informācijas.
Šajā ekspedīcijā tiks iegūti augstas izšķirtspējas inovatīvi dati par atsevišķu Grenlandes ledāju kušanu, hidroloģisko sistēmu, zemledāja reljefu, ledus biezumu un tā izmaiņām, kas palīdzēs risināt globāla līmeņa zinātnes problēmas.
Ekspedīcija uzskatāma kā sākums polāro pētījumu virziena attīstībai Latvijā. Tiks izveidota polāro pētījumugrupa, kas veic pētījumus ledājos Antarktīdā, Grenlandē, Islandē un polārajos reģionos citur pasaulē.
Plānojot Grenlandes ekspedīciju, ir sākta sadarbība ar Viļņas universitātes pētniekiem un Zinātnieku atbalsta centru Kangerlusuakā, Grenlandē. Tāpat ir sākta sadarbība ar Nacionālo Antarktikas zinātnisko centru Ukrainā un ir iesniegts kopīgs projekts ekspedīcijai uz Antarktīdu, jo Ukrainai piederošā Vernadska stacija Antarktīdas pussalas tuvumā varētu tikt izmantota kā atbalsta punkts ekspedīciju laikā.
Plānojot nākotnes ekspedīcijas uz Antarktīdu, potenciālā sadarbība ir iespējama ar vairāku Eiropas valstu, piemēram, čehu, poļu, britu, slovāku Antarktiskajām stacijām.
LU ģeologi apsver iespēju arī tiešai zinātniskai sadarbībai konkrēti ar uzņēmumu “Igate” nākotnē, prognozēja Lamsters.
Igate ir lielākais atbalstītājs gaidāmajai ekspedīcijai uz Grenlandi, kuru atbalsta arī AS “Latvijas balzams” un SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmums “Nākotne”.
Igate ir kompānija ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, kas dibināta 1991.gadā un kura atrodas Jelgavā, bet atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības izvietotas arī citur. Igate ir viens no vadošajiem ceļu būves nozares uzņēmumiem valstī, kas šogad svin savu 25.jubilejas gadu.
Igates pamatnodarbošanās ir ceļu, ielu, laukumu un meža ceļu būvniecība. Lai nodrošinātu veicamā darba kvalitāti, esam izveidojuši un attīstījuši bruģa, asfalta un minerālmateriālu ražotnes, kas rada papildus darba vietas un veicina gan pilsētas, gan novada attīstību,” skaidroja Dace Zviņģele.
Pēdējo gadu laikā Igate modernizējusi bruģa un minerālmateriālu ražotnes, atjaunojusi ceļu būves mašīnu parku, 2012.gadā veiktas apjomīgas investīcijas jaunā asfalta ražošanas rūpnīcā un modernizēts bitumena termināls, paredzot cisternu apsildi gan ar elektrību, gan eļļu.
Attīstot pakalpojumu klāstu un kvalitāti, kā arī veicinot kooperācijas principus nozarē, Igate piegādā bruģi, minerālmateriālus, asfaltu un bitumenu arī citiem sadarbības partneriem ceļu būvē.
